Cietoksnis

Cietoksnis ir ar dažādiem nocietinājumiem aprīkota pils. Šaurākā nozīmē par cietoksni mūsdienās uzskata neatkarīgu, ļoti strukturētu, no izturīga akmens mūra, vēlāk arī no betona, celtu nocietinājumu, kas kalpo aizsardzībai no ienaidnieka šaujamieročiem (īpaši artilērijas), vienlaikus ļaujot aizstāvjiem izmantot šaujamieročus cietokšņa aizsardzībai. Šāda veida cietokšņi tika celti no 15. gadsimta kā atbildes reakcija uz smago šaujamieroču lietošanu, un bija izplatīti līdz 20. gadsimta vidum. Tie var kalpot robežu vai piekrastes aizsardzībai, veidot atbalsta punktu uzbrukumam un atbalstīt atkāpjošos karaspēku. Daži cietokšņi tika arī lietoti kā štābi, cietumi, vai valsts naudas un dārgmetālu glabātavas. Cietokšņu aizsardzībai tika izveidoti pastāvīgi cietokšņu garnizoni ar lieliem pārtikas un bruņojuma krājumiem, lai būtu iespējams izturēt ilgstošus aplenkumus. Tikai ar jaunu ieroču veidu izgudrošanu un jaunu kaujas taktiku lietošanu cietokšņu kā pamata nocietinājumu punktu nozīme mazinājās.