Our website is made possible by displaying online advertisements to our visitors.
Please consider supporting us by disabling your ad blocker.

Responsive image


Cinks

Šis raksts ir par elementu. Par hokejistu skatīt rakstu Ronalds Cinks.
Cinks
30



2
18
8
2
Zn

65,38[1] g/mol

[Ar]3d104s2
    
Cinka gabaliņi un no cinka izgatavots auto modelītis
Oksidēšanas pakāpes +2, +1
Elektronegativitāte 1,65
Blīvums 7134[1] kg/m3
Kušanas temperatūra 692,68 K (419,53 °C)
Viršanas temperatūra 1180 K (907 °C)
Īpatnējā pretestība (20 °C) 5,90×10-8 Ω·m
Skaņas ātrums 3850 m/s
Van der Vālsa rādiuss 0,139 nm

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, amfotērs metāls. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar skābēm, veidojot attiecīgo skābju sāļus un ūdeņradi, un ar sārmiem, veidojot cinkātus. Cinku iegūst, reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Cinkam ir relatīvi zema viršanas temperatūra, tāpēc to iegūst, kondensējot tā tvaikus. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotais skārds), sakausējumiem (misiņš) un baterijām. Savienojumos cinkam parasti ir vērtība 2; īpašos gadījumos 1. Nelielās devās cinks ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai; par laimi, tas ir sastopams vairumā pārtikas produktu. Visvairāk tas ir sastopams gaļā, zivīs, pākšaugos un pilngraudu labības graudos. Īpaši bagātas ar cinku ir ķirbju sēklas.

Cinks ir 23. visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements Zemes garozā.[2] Tas ir nedaudz mazāk par 0,02% no Zemes garozas masas.[3] Dabiskais cinks sastāv no četriem stabiliem izotopiem — cinka-64 (48,63% no kopējā daudzuma dabā), cinka-65 (27,90%), cinka-67 (4,10%) un cinka-68 (18,75%).[4] Atlikušos 0,62% no dabā sastopamā cinka veido radioaktīvais cinks-70, kura pussabrukšanas periods ir lielāks par 5×1014 gadiem.[4]

2010. gadā visvairāk cinka tika iegūts Ķīnā (3,5 miljoni tonnu), Peru (1,52 miljoni), Austrālijā (1,45 miljoni), Indijā (0,75 miljoni) un Amerikas Savienotajās Valstīs (0,72 miljoni).[5]

  1. 1,0 1,1 Kļūda atsaucē: tika izmantota jlab nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  2. Kļūda atsaucē: tika izmantota USGS2 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  3. Kļūda atsaucē: tika izmantota wiki.answers nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  4. 4,0 4,1 Kļūda atsaucē: tika izmantota jlab2 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  5. Kļūda atsaucē: tika izmantota USGS1 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta

Previous Page Next Page






Sink AF ዚንክ AM Zinc AN जस्ता ANP زنك Arabic زنݣ ARY زنك ARZ জিংক AS Cinc AST जिंक AWA

Responsive image

Responsive image