Dāvida zvaigzne, ebreju tautas simbols | |
Ebreji visā pasaulē (2021) | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
15,1 miljons | |
Valodas | |
ivrits, angļu, franču, krievu, spāņu, vēsturiski arī jidišs, ladino u.c. | |
Reliģijas | |
jūdaisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
arābi, asīrieši, samarieši | |
Etnogrāfiskās grupas | |
aškenazi, karaīmi, sefardi u.c. | |
Ebreji (ivritā: יהודים) ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz Otrā pasaules kara beigām ebreji Latvijā parasti tika dēvēti par žīdiem, apzīmējums ebreji tika lietots retāk.[1] Pēc Otrā pasaules kara tiek lietots vārds "ebrejs", jo "žīds" tika negatīvi izmantots nacistu antisemītiskajā propagandā un holokaustā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz ar PSRS okupāciju Latvijā iebrauca ebreji no Ukrainas, Krievijas un citām padomju republikām, tika pārņemta krievu valodas tradīcija izvairīties no vārda жид, kas krievu valodā uzskatāms par netaktisku ebreju apzīmējumu.
Jūdaismā etniskā un reliģiskā piederība agrāk bija un daudziem ebrejiem vēl tagad ir savstarpēji cieši saistītas, tāpēc par ebrejiem tiek uzskatīti arī cilvēki, kas pieņēmuši jūdaismu. Vienlaikus, cilvēki, kas vairāk nav jūdaisma sekotāji, joprojām etniski ir ebreji. Gadsimtu gaitā ebreji ir tikuši pakļauti dažādiem sodiem un iznīcināšanas kampaņām. Pēc aptuveniem datiem, pašlaik pasaulē ir 13,2 miljoni ebreju. No tiem 41% dzīvo Izraēlā un 41% — ASV.
Jūdaisms |
---|
Ebreji |
Pamatprincipi |
Reliģiskie teksti |
Pravieši |
Svētās pilsētas |
Reliģiskās brīvdienas |
Ievērojami tēli |
Ievērojami rabīni |
Dzīves cikls |
Reliģiskie amati |
Kulta vietas |
Kulta priekšmeti |
Lūgšanas un dievkalpojums |
Kustības |