Our website is made possible by displaying online advertisements to our visitors.
Please consider supporting us by disabling your ad blocker.
ISO 639-3
ISO 639-3 (ISO 639-3:2007) ir starptautisks valodu kodu stantarts. Tas ir viens no ISO 639 grupas standartiem un apraksta trīsburtu kodus valodu identificēšanai. Šis standarts paplašina ISO 639-2 trīsburtu kodu apjomu, lai aptvertu visas zināmās dabīgās valodas. Standarts pirmoreiz tika publicēts 2007.g. 5.februārī.[1]
Standarts paredzēts plašai lietošanai darosistēmās, kurās nepieciešams daudzu valodu atbalsts. Tas piedāvā visplašāko valodu uzskaitījumu, ieskaitot visas dzīvās un mirušās, senās un mākslīgās, ar un bez rakstības.[1] Standartā tomēr nav iekļautas rekonstruētās valodas, tādas kā protoindoeiropiešu valoda.[2]
ISO 639-3 iekļauj sevī ISO 639-1 standartu un ISO 639-2 individuālo valodu kodus. Šie standarti vairāk ir orientēti uz pasaules galvenajām valodām. Gadījumos, kad standartā ISO 639-2 valodai ir B un T kodi, ISO 639-3 lieto T kodu.
Piemēri:
| valoda | 639-1 | 639-2 (B/T) | tips | 639-3 |
|---|---|---|---|---|
| Latviešu | lv | lav | individuālā | lav |
| Vācu | de | ger/deu | individuālā | deu |
| Arābu | ar | ara | makrovaloda | arb + vairāki citi |
| Miņnaņa | (zh-min-nan) | individuālā | nan |
Standartā uz šo brīdi ir iekļauti 7589 kodi[3]. Valodu saraksts ir balstīts uz vairākiem avotiem:
- ISO 639-2 iekļautās individuālās valodas,
- Ethnologue 15.redakcijas mūsdienu valodu saraksts.
- Entonija Eristera Linguist List mākslīgās un senās valodas,
- Publiskās apspriešanas perioda rekomendācijas.
- ↑ 1,0 1,1 ISO 639-3 statuss un apraksts (iso.org)
- ↑ «Types of individual languages - Ancient languages (sil.org)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 1. jūlijā.
- ↑ «ISO 639-3 Code Set». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 1. jūlijā.
Previous Page Next Page
