Komunisms

Komunisms (no latīņu: commūnis — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”. Sadzīviski par "komunismu" bieži dēvē marksismu, jo tas ir marksisma kā ideoloģijas mērķis.

Jēdzienu "komunisms" 1840. gadā literatūrā pirmais sācis lietot Gudvins Barmbijs.

Politiskā nozīmē radikālie marksisti, t.s. komunisti, vienīgo iespēju, kā nonākt pie komunisma, saskatīja "proletāriskajā revolūcijā", kurā proletariāts sagrābs varu un mainīs sabiedrības iekārtu. Mērenie marksisti jeb sociāldemokrāti pieturas pie koncepcijas, ka komunisms iestāsies kādreiz (neprognozējamā nākotnē) dabiskā ceļā, bez vardarbības, mīkstinot kapitālismā valdošo nevienlīdzību, paaugstinot sabiedrības sociālās nodrošinātības līmeni, diferencējot nodokļus (lielāki ienākumi — lielāki nodokļi), iesaistot darbiniekus uzņēmumu pārvaldē utml.