Krams

Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs < 1 mikrometrs) kvarca paveids, parasti tumšā krāsā. Tehniski krams ir nevis minerāls bet gan iezis, tomēr tā kā krams lielākoties sastāv no kvarca ar nelielu citu materiālu piejaukumu, to uzskata par kvarca, jeb precīzāk — halcedona paveidu.

Krams parasti ir tumši pelēks, melns, tumši brūns, arī gaiši brūns. Kramu iekrāso organiskie piejaukumi, gaišu krāsu var dot gaisa vai ūdens piejaukums. Kramam var būt stiklains spīdums, raksturīgs gliemežnīcas lūzums. Kramu visbiežāk atrod nelielos noapaļotas formas gabalos kā ieslēgumu kaļķakmenī vai krītā.

Krams atšķirībā no vairuma citu kvarca paveidu ir nogulumiezis. Precīzs krama veidošanās mehānisms vēl nav noskaidrots — uzskata, ka krama veidošanās saistīta ar diaģenēzes procesiem nogulumiežos, kas atrodas zem spiediena. Viena no populārākām teorijām ir, ka želejveida silikātu masa aizpilda tukšumus šajos nogulumiežos, kurus izveidojuši vēžveidīgie vai gliemji. Šāda teorija izskaidro formu, kādā atrod kramu. Visbiežāk kramu atrod juras vai krīta laikmeta nogulumos.