Latvijas PSR Латвийская Советская Социалистическая Республика Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika | |||||
| |||||
| |||||
Pamatinformācija | |||||
Galvaspilsēta | Rīga | ||||
Oficiālā valoda | LPSR Konstitūcijas papildinājums 1988. gadā: valsts valoda - latviešu | ||||
Izveidota PSRS sastāvā: - No - Līdz | 1940. gada 21. jūlijs 1940. gada 5. augusts 1990. gada 4. maijs | ||||
Platība - Kopā - Ūdens (%) | Pēc platības 12. PSRS 64 589 km² 1,5 | ||||
Iedzīvotāji - Kopā - Blīvums | Pēc iedz. 14. PSRS 2 666 567 (1989) 41,3cilv./km² | ||||
Laika josla | UTC +3 | ||||
Oficiālā himna | Padomju Savienības himna | ||||
LPSR himna | Latvijas PSR himna | ||||
Oficiālā valūta | PSRS rublis, līdz 1941. gada 25. martam Latvijas lats[1] | ||||
Apbalvojumi | Ļeņina ordenis |
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940. gada 21. jūlijā okupētās Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā anektēja PSRS. Tā pastāvēja no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1990. gadam.[2] 1989. gadā Latvijas PSR platība bija 64 600 km², tajā dzīvoja 2 666 600 iedzīvotāju, sauszemes robežas garums bija 1300 km, bet jūras krasta garums ap 500 km. 1968. gadā pastāvēja 26 rajoni, 49 rajonu pakļautības pilsētas un 34 pilsētciemati, industrializācijas gaitā izveidojās jaunas pilsētas — Stučka, Olaine, kā arī jauni pilsētciemati — Seda, Zilaiskalns, Brocēni, Kalnciems u.c.
Latvijas PSR pastāvēšanas laiku raksturo Komunistiskās partijas vienpartijas režīms, kas izvērsa represijas pret latviešu nacionālajiem centieniem, privātīpašuma likvidēšana, zemkopības kolektivizācija, vietējiem apstākļiem nepiemērota industrializācija un iedzīvotāju pārkrievošana.
Formāli, saskaņā ar Latvijas PSR konstitūciju, tā bija suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski tās suverenitāte bija ierobežota un pēc nacionālkomunistu sagrāves aprobežojās ar kultūras, izglītības un vietējās tautaimniecības autonomiju.
Atmodas kustības laikā 1989. gada 28. jūlijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas PSR suverenitāti”, bet 1990. gada 15. februārī „Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību”. 1990. gada 4. maijā vispārējās vēlēšanās ievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome ar balsu vairākumu pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un pārdēvēja Latvijas PSR par Latvijas Republiku.[3] 1991. gada 21. augustā, pēc Augusta puča sakāves Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas pasludināja pilnīgu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ko drīz atzina gandrīz visas pasaules valstis, ieskaitot PSRS.