Monoteisms

Monoteisms (sengrieķu: μόνος, mónos — 'viens' un θεός, theós — 'dievs') jeb viendievība ir reliģiska pārliecība, ka pastāv tikai viens Dievs un atzīst tikai to,^[1] pretstatā duālismam un politeismam.^[2] Monoteismā Dievs parasti ir visu varens, visur esošs, visu zinošs un vienmēr taisnīgs. Monoteisma reliģijas ir Ābrama reliģijas (kristietība, islāms, jūdaisms), deisms, druzi, rastafari, jezīdisms, bahāisms, bābisms, mandeisms un atonisms. Vēl monoteisms piemīt dažiem hinduisma novirzieniem, piemēram, šaivismam un vaišnavismam. Monoteisma elementi ir sastopami zoroastrismā.

Monoteismā noliedz jebkādu citu dievu vai dievību pastāvēšanu, tāpēc tas ir nodalāms no henoteisma (relatīva monoteisma) — reliģiskas sistēmas, kurā ticīgais pielūdz vienu dievu, nenoliedzot, ka citi var pielūgt dažādus dievus. Vēl monoteisms nav saistāms ar monolatriju, tas ir, daudzu dievu esamības atzīšanu, bet ar vienas dievības pastāvīgu pielūgšanu.

1. ↑ «monoteisms». tezaurs.lv.
2. ↑ «Monotheism» (angļu). Stanford Encyclopedia of Philosophy.