Saeima | |
---|---|
14. Saeima | |
Tips | |
Tips | Vienpalātas parlaments |
Līderi | |
Priekšsēdētājs |
Daiga Mieriņa, Zaļo un Zemnieku savienība kopš 2023. gada 20. septembra |
Struktūra | |
Locekļi | 100 |
Politiskās grupas |
Atbalsta (3) |
Vēlēšanas | |
Pēdējās vēlēšanas | 2022. gada 1. oktobris |
Sēžu zāle | |
Vidzemes bruņniecības nams, Rīga, Latvija | |
Mājaslapa | |
www |
Šis raksts ir daļa no sērijas: Latvija — politika un valdība |
---|
Latvijas portāls |
Saeima ir Latvijas Republikas parlaments. Saskaņā ar Satversmes 5. pantu "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem" jeb deputātiem.[1]
Saeimas darbību regulē Satversme un Saeimas kārtības rullis.[2]
Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, Saeimas sēdē dodot šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."[1]
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, ko savu pilnvaru laika sākumā ievēlē Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem — Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. 14. Saeimas priekšsēdētāja ir Daiga Mieriņa.
Tāpat Saeima ievēlē komisijas.
Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Lai noskaidrotu un saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī izlemtu lietas, ko neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ietilpst Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un katra deputātu bloka. Savukārt ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.
Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājaslapā. Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu Saeima var nolemt noturēt arī aizklātu Saeimas sēdi, bet tas līdz šim vēl nekad nav noticis.
Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Saeimā kopumā ir aptuveni 400 darbinieku. Saeimas Kancelejas struktūrvienības, Juridiskais birojs, Sabiedrisko attiecību birojs un Starpparlamentu attiecību birojs nodrošina deputātu darbību, rūpējas par Saeimas sēžu dokumentāro un tehnisko nodrošinājumu, kā arī veic citus ar Saeimas funkcijām saistītus darbus. Iegūt uzziņas un konsultācijas par Saeimas darbu un iespēju apmeklēt Saeimas namu ekskursijā, kā arī iesniegt iesniegumus var Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā.