Novērojamie lielumi | |
---|---|
Vidējais attālums no Zemes |
1,496×1011 m 8,31 gaismas minūtes |
Redzamais spožums (V) | −26,74m[1] |
Absolūtais spožums | 4,83m[1] |
Zvaigžņu klasifikācija | G2V |
Metāliskums[2] | Z = 0,0177[3] |
Leņķiskais izmērs | 31,6′ — 32,7′[4] |
Īpašības vārdi | solārs, saulains |
Orbitālais raksturojums | |
Vidējais attālums no Piena Ceļa centra |
~2,5×1020 m 26 000 gaismas gadi |
Galaktiskais periods | (2,25—2,50)×108 gadi |
Ātrums | ~2,20×105 m/s (orbītā ap Galaktikas centru) ~2×104 m/s (attiecībā pret tuvējo zvaigžņu vidējo ātrumu) |
Fizikālais raksturojums | |
Vidējais diametrs | 1,392×109 m[1] 109 Zemes diametri |
Ekvatoriālais rādiuss | 6,955×108 m[5] 109 Zemes ekvatoriālie rādiusi[5] |
Ekvatoriālais apkārtmērs | 4,379×109 m[5] 109 Zemes apkārtmēri[5] |
Saspiedums | 9×10−6 |
Virsmas platība | 6,0877×1018 m²[5] 11 990 Zemes virsmas[5] |
Tilpums | 1,412×1024 m³[5] 1 300 000 Zemes tilpumi |
Masa | 1,9891×1030 kg[1] 332 946 Zemes masas |
Vidējais blīvums | 1,408×103 kg/m³[1][5][6] |
Citi blīvumi | Centrā: 1,5×105 kg/m³ fotosfēras apakša: 2×10-4 kg/m³ kromosfēras apakša: 5×10-6 kg/m³ vid. saules vainagā: 10×10-12kg/m³[7] |
Brīvās krišanas paātrinājums | 274,0 m/s²[1] 27,94 g 28 Zemes gravitācijas[5] |
Otrais kosmiskais ātrums (no virsmas) |
617,7 km/s[5] 55 Zemes otrie kosmiskie ātrumi[5] |
Temperatūra (virsmas) |
5 778 K[1] |
Temperatūra (Saules vainaga) |
~5×106 K |
Temperatūra (kodola) |
~15,7×106 K[1] |
Starjauda (Lsol) | 3,846×1026 W[1] ~3,75×1028 lm |
Vidējais enerģētiskais spožums (Isol) | 2,009×107 W m−2 sr−1 |
Rotācijas raksturojums | |
Slīpums | 7,25°[1] (pret ekliptiku) 67,23° (pret galaktikas ekvatora plakni) |
Rektascensija (Ziemeļpola)[8] |
286,13° 19 h 4 min 30 s |
Deklinācija (Ziemeļpola) |
+63,87° 63°52' Ziemeļi |
Sideriskais rotācijas periods (16° platuma grādos) |
25,38 dienas[1] 25 d 9 h 7 min 13 s[8] |
(uz ekavtora) | 25,05 dienas[1] |
(polos) | 34,3 dienas[1] |
Rotācijas ātrums (uz ekvatora) |
7,284×103 km/h |
Fotosfēras sastāvs (pēc masas) | |
ūdeņradis | 73,46%[9] |
hēlijs | 24,85% |
skābeklis | 0,77% |
ogleklis | 0,29% |
dzelzs | 0,16% |
sērs | 0,12% |
neons | 0,12% |
slāpeklis | 0,09% |
silīcijs | 0,07% |
magnijs | 0,05% |
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×1030 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,6 miljardus gadu veca,[10][11] bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat. "Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.