Zeme

Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena zeme nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zeme  

Slavenā Zemes fotogrāfija "Zilā marmora bumbiņa", kas uzņemta no Apollo 17.
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs	152 097 701 km 1,0167103335 AU
Perihēlijs	147 098 074 km 0,9832898912 AU
Lielā pusass (rādiuss)	149 597 887,5 km 1,0000001124 AU
Ekscentricitāte	0,016710219
Apriņķojuma periods	365,256366 dienas 1,0000175 gadi
Vidējais apriņķošanas ātrums	29,783 km/s 107 218 km/h
Slīpums	sakrīt (0°) pret Zemi 7,25° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums	348,73936°
Pericentra arguments	114,20783°
Zināmie pavadoņi	1 (Mēness)
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	6 371,0 km [1]
Ekvatoriālais rādiuss	6 378,1 km [2]
Polārais rādiuss	6 356,8 km [2]
Saspiedums	0,0033528 [2]
Apkārtmērs	40 075,02 km (ekvatoriālais) 40 007,86 km (pa meridiānu) 40 041,47 km (vidējais)
Virsmas laukums	510 072 000 km²[3] 148 940 000 km² sauszeme  (29,2 %) 361 132 000 km² ūdeņi (70,8 %)
Tilpums	1,0832073×1012 km³
Masa	5,9736×1024 kg
Vidējais blīvums	5 515,3 kg/m³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums	9,780327 m/s²[4] 0,99732 g
2. kosmiskais ātrums	11,186 km/s  40,270 km/h
Sideriskais periods	0,997258 d 23h 56m 04,09054s[4]
Lineārais ātrums uz ekvatora	465,11 m/s
Ass slīpums	23,439281°
Albedo	0,367
Virsmas temperatūra min vid maks Kelvinos 184 K 287 K 331 K pēc Celsija −89 °C 14 °C 57,7 °C
Papildu parametri	sauszemes, zemes, telūr-, pasaulīgs, kontinentāls
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens	101,3 kPa (jūras līmenī)
Sastāvs	78,08% Slāpeklis (N2) 20,95% Skābeklis (O2) 0,93% Argons 0,038% Oglekļa dioksīds Ūdens tvaiks (atkarībā no klimata)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Zemes astronomiskais simbols ir .

Zemes masa ir 5,9742×10²⁴kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu, pateicoties nokritušajiem meteorītiem^[5] un kosmiskajiem putekļiem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu (4,54×10⁹ gadi ± 1%)^[6][7][8] un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kuru apdzīvo saprātīgas būtnes — cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa—skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgā Saules starojuma daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

Cita Zemes īpatnība, kas to atšķir no pārējām apzinātajām planētām, ir Zemes garozas tektoniskā aktivitāte. Zemes garozai ir divi galvenie veidi — okeāniskā Zemes garoza un kontinentālā Zemes garoza. Abu veidu Zemes garozas atrodas nepārtrauktā kustībā un to kustība arī nodrošina Zemes ekosistēmas stabilitāti un attīstību. 71% Zemes virsmas klāj okeāni, bet atlikušo daļu sastāda kontinenti un salas.

Pirmais Zemes attēls no kosmosa tika iegūts 1959. gadā no Explorer 6 pavadoņa. Jurijs Gagarins bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Zemi no kosmosa 1961. gadā. Savukārt Zemes uzaušanu no Mēness apvāršņa pirmā ieraudzīja Apollo 8 komanda 1968. gadā.

1. ↑ This is the radius that gives a sphere with the same volume as the WGS 84 reference ellipsoid.
2. ↑ ^{2,0 2,1 2,2} The WGS 84 reference ellipsoid.
3. ↑ Pidwirny, Michael (2006. gada 2. februārī). Surface area of our planet covered by oceans and continents.(Table 8o-1). University of British Columbia, Okanagan. Atjaunināts: 2007-11-26.
4. ↑ ^{4,0 4,1} Yoder, C. F. (1995) p. 12.
5. ↑ (angliski) WSU, Ask Dr. Universe, The BIG Questions Arhivēts 2007. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.
6. ↑ «Age of the Earth» (angliski). U.S. Geological Survey. 1997. Skatīts: 2006-01-10.
7. ↑ Dalrymple, G. Brent (2001). "The age of the Earth in the twentieth century: a problem (mostly) solved". Special Publications, Geological Society of London 190: 205—221. doi:10.1144/GSL.SP.2001.190.01.14. ISSN 0305-8719. | language = angliski
8. ↑ Manhesa, Gérard; Allègrea, Claude J.; Dupréa, Bernard; and Hamelin, Bruno (1980). "Lead isotope study of basic-ultrabasic layered complexes: Speculations about the age of the earth and primitive mantle characteristics" (angliski). Earth and Planetary Science Letters, Elsevier B.V. 47: 370-382. doi:10.1016/0012-821X(80)90024-2.