Zviedrijas krona | |||
| |||
ISO 4217 kods | SEK | ||
---|---|---|---|
Lieto | Zviedrija | ||
Inflācija | 10.2% (mērķis 2.0%[1]) | ||
Avots | 2022. gada decembrī[2] | ||
Metode | PCI | ||
Lejupējā vienība | |||
1⁄100 | ēra | ||
Simbols | kr | ||
Iesauka | spänn, riksdaler, crowns (angļu val.), lax/lakan/lök, bagare/bagis (reti lieto mūsdienās)(1000 kr), röding (500 kr) | ||
Daudzskaitlī | kronor | ||
ēra | ēra/ēras | ||
Monētas | 1, 2, 5, 10 kr | ||
Banknotes | |||
Biežāk lietotās | 20 kr, 50 kr, 100 kr, 200 kr, 500 kr | ||
Retāk lietotās | 1000 kr | ||
Centrālā banka | Zviedrijas Centrālā Banka | ||
Interneta vietne | [http://www | ||
Spiestuve | Nav kopš 2018. gada 19. jūnija |
Zviedrijas krona (zviedru: krona) ir Zviedrijas valūta kopš 1873. gada. Viena kronā ir 100 ēru. Angļu un franču valodās zviedru kronu neformāli sauc attiecīgi par "Swedish crown" un "couronne suédoise" (Zviedru kroni).
Kronas ieviešana, kura pēc nominālvērtības aizvietoja (zviedru: riksdaler), bija Skandināvijas valūtas savienības darbības rezultāts, kura tika dibināta 1873. gadā un pastāvēja līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Savienībā piedalījās Skandināvijas valstu valūtas - krona Zviedrijā un krone Dānijā un Norvēģijā, kas latviski nozīmē kronis. Pēc savienības likvidācijas, Zviedrija, Dānija un Norvēģija visas nolēma paturēt savu atbilstošo un tagad savstarpēji neatkarīgo valūtu nosaukumu.
Zviedrija, neskatoties uz to, ka ir Eiropas Savienības locekle, nav pievienojusies Eiropas Monetārajai savienībai, tāpēc norēķini Zviedrijā tiek veikti nacionālajā valūtā Zviedrijas kronās.