Antena (latīņu: antenna — ‘buras kāts, rāja’) jeb radioantena ir ierīce (vadītāju sistēma) radioviļņu izstarošanai un uztveršanai. Izstarojošā antena raidītāja ģenerētās augstfrekvences strāvas enerģiju pārveido radioviļņu enerģijā, bet uztverošā — radioviļņu enerģiju elektriskās strāvas enerģijā, kuru pēc tam pastiprina un pārveido radiouztvērējs. Radioantenu darbība ir apgriežama, t.i., raidantena var darboties kā uztverošā antena un otrādi. Praksē tomēr raidītāju antenām mēdz būt konstruktīvas atšķirības no uztvērēju antenām atšķirīgo pārvadāmo jaudu dēļ. Jaudīgu raidītāju antenas mēdz būt grandiozu izmēru celtnes — garākiem viļņiem pašas antenas ir milzīga izmēra, bet īsāku viļņu antenas novieto augstos torņos, daži no kuriem pieder pie planētas augstākajām celtnēm. Ļoti lieli izmēri var būt centimetru diapazona antenu paraboliskajiem spoguļiem, piemēram, radioteleskopiem.
Pārnēsājamās radiostacijās parasti uztveršanai un raidīšanai izmanto vienu un to pašu antenu. Pati vienkāršākā antena var būt parasts metāla vada gabals vai teleskopisks stienītis, tomēr šādai antenai būs mazs pastiprinājums un nebūs virziendarbības (mazu pastiprinājumu var kompensēt uztvērēja jutība, tomēr attiecību signāls/troksnis vislabāk uzlabo tieši kvalitatīva antena).