Daudzskaitlis

Daudzskaitlis (latīņu: pluralis) – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu. Daudzskaitlis (saīs. dsk.), tāpat kā vienskaitlis (saīs. vsk.) ir satopams vairumā pasaules valodu. Dažās valodās, kā, piemēram, esperanto, lai veidotu daudzskaitļa formas, atsevišķu gramatisko kategoriju vietā tiek lietots papildus elements (galotne, priedēklis utml.), tāpēc šo valodu vārdiem atsevišķa daudzskaitļa forma nav vajadzīga.

Indoeiropiešu valodās daudzskaitlis ir neatņemama valodas sastāvdaļa, lai norādītu vairāk nekā vienu (vai divus) objektus, bet citās valodās daudzskaitļa lietojums nereti ir visai nosacīts. Piemēram, tjurku valodās lietvārdu daudzskaitlis tiek veidots, pie saknes pievienojot izskaņu -lar/ler, taču, ja no konteksta ir skaidrs, ka objekts nav viens, daudzskaitļa forma nav vajadzīga (piemēram, turku: elmalar – "āboli", yedi elma – "7 āboli"). Daļā no indiāņu valodām (kečvu, tupu-gvarānu) lietvārdu daudzskaitlis ir jānorāda tikai tad, kad nepieciešams uzsvērt to daudzesamību. Daļai pasaules valodu bez divskaitļa ir arī trīsskaitlis un lielais daudzskaitlis (ja jānorāda liels skaits lietu).