- Šis raksts ir par Dievu monoteismā. Par jēdziena "dievs" vispārīgo nozīmi skatīt rakstu dievība.
| Kristietība |
|---|
 |
| Bībele |
| Trīsvienība |
| Kristietības vēsture |
| Kristiešu teoloģija |
| Kristietības virzieni |
| Svētki |
Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā. Dievs pēc savas būtības ir neradīts, mūžīgs un bezgalīgs gars, kurš ir perfekts savā spēkā un gudrībā.[1] Dievs parasti tiek raksturots kā radītājs, proti, tas, kurš ir devis sākotni visam esošajam, tai skaitā arī laiktelpai, un tādēļ pastāv ārpus laika un telpas. Dievs tiek raksturots arī kā tiesnesis, jo no morāla skatpunkta Dievu uzskata par visa labā un taisnīgā avotu.[2] Tādā veidā Dievu izprot kā pamatu radītajai pasaulei un morāles normām.
Dievs, būdams ārpus laika un telpas, ar zinātniskām metodēm nav nedz pierādāms, nedz noliedzams, tādēļ cilvēku uzskati par Dievu bieži dalās. Humanitārās zinātnes nozare, kas pēta šos uzskatus ir teoloģija.
Atkarīgi no cilvēka uzskatiem par Dievu, tiek iedalīti vairāki jēdzieni. Teisms ir uzskats, ka eksistē viens Dievs (monoteisms) vai vairāki dievi (politeisms), savukārt pretstats tam ir ateisms — uzskats, ka neeksistē nekāda veida dievību. Vēl ir arī agnosticisms, kas ir uzskats, ka jautājums par dievības eksistenci nav izzināms, tādējādi Dieva esamība netiek nedz apstiprināta, nedz noliegta.[3] Tad vēl ir panteisms, kur Visums ir izprasts kā Dieva iemiesojums, un deisms, kur Dievam piemīt pasīva loma attiecībā pret pasauli, proti, ka Dievs ir pasaules radītājs, bet nav aktīvs valdītājs pār to un neiesaistās tās norisē.
Vārds "dievs" var tikt lietots kā īpašvārds vai sugasvārds, un atkarībā no tā to raksta ar lielo vai mazo sākumburtu. Monoteismā "Dievs" tiek lietots kā īpašvārds, bet politeismā — kā sugasvārds, tādēļ katram dievam tiek piedēvēts īpašs personvārds, lai katru atšķirtu. Visi vietniekvārdi un tituli, kas tiek adresēti uz Dievu, tiek vienmēr rakstīti ar lielo burtu reliģiskos tekstos, tādā veidā izrādot cieņu pret Dievu.
Tā kā Dievs ir gars, tam nepiemīt dzimuma, kā tas ir raksturīgs cilvēkam. Ābramiskās reliģijās izprot cilvēku — gan vīrieti, gan sievieti,— kā "radītu pēc Dieva tēla",[4] tādēļ abas dzimtas personificē kādu no Dieva rakstura īpašībām.[5] Tomēr visbiežāk Dievs ir personificēts kā vīriešu dzimtas un saukts par visa "tēvu".
- ↑ «Definition of GOD». www.merriam-webster.com (angļu). 2023-06-09. Skatīts: 2023-06-10.
- ↑ «Christianity - God as Creator, Sustainer, and Judge | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-06-10.
- ↑ Paul Draper. Atheism and Agnosticism (Summer 2022 izd.). Metaphysics Research Lab, Stanford University, 2022.
- ↑ Radīšanas grāmata, 1. nodaļa, 26. līdz 27. pants.
- ↑ «Bible Q&A: Is God male or female?». www.biblesociety.org.uk. Skatīts: 2023-06-10.