Divskaitlis (latīņu: dualis) ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Divskaitlis pastāvēja indoeiropiešu pirmvalodā, tāpēc tas lietots sanskritā, Avestā, sengrieķu valodā un baznīcslāvu valodā, tā iezīmes atrodamas arī latīņu un gotu valodās. No mūsdienu indoeiropiešu valodām divskaitlis pilnībā tiek lietots tikai slovēņu, sorbu valodās, kā arī horvātu valodas čakaviešu izloksnē. No baltu valodām vēl XX gs. vidū lietuviešu valodai bija funkcionējošs divskaitlis, bet tagad tas sastopams vien izloksnēs. Latviešu valodā divskaitlis izzudis vēl agrāk, līdz mūsdienām palikuši tikai atsevišķi vārdi. Frīzu, limburgiešu izloksnēs ir saglabājušās dažu vietniekvārdu divskaitļa formas. Citu valodu saimēs divskaitlis joprojām tiek lietots daļā austronēziešu valodu (piemēram, tagalu, ilokāņu, sebuāņu), Urāliešu valodās (sāmu, hantu, mansu, ņencu), semītu-hamītu valodās (arābu, koptu, maltiešu), kā arī hmongu, mikmaku, inuītu, kunāmu u.c.