Back Европа AB Iërupa ACE Еуропэ ADY Europa AF Europa ALS አውሮፓ AM Europa AN Europe ANG Yurop ANN यूरोप ANP
- Šis raksts ir par pasaules daļu. Par citām jēdziena Eiropa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 | |
| Platība | 10 180 000 km2 |
|---|---|
| Iedzīvotāji | 746 419 440 (2018) |
| Blīvums | 72,5 /km2 |
| Valstis | 50 |
| Laika zonas | no UTC-1[a] līdz UTC+5[b] |
| Interneta augšējā līmeņa domēns | .eu (Eiropas Savienība) |
| Lielākās pilsētas | |
| Augstākā virsotne | |
| Organizācijas |
 Eiropas Savienība un citas |
| Krasta līnijas garums | 38 000 km |
| Vidējais augstums v.j.l. | ap 300 m |
| Lielākais attālums no jūras | 1600 km |
| Salu platība | ap 7,6% no Eiropas platības |
| Galējie punkti | |
| Ziemeļi |
 Nordkins |
| Dienvidi |
 Marroki rags |
| Rietumi |
 Rokas rags |
| Austrumi |
 Polārie Urāli[d] |
.svg){kind=small}
Eiropa ir pasaules daļa,[1] kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni. Eiropā tiek iekļautas vairākas salas, arhipelāgi un pussalas. Lielākā no salām ir Lielbritānija. Krasta līnijas kopējais garums ir 38 000 km. Tā ir tik gara, jo to izrobojuši daudzi līči, fjordi un iekšējās jūras. Eiropas platība ir gandrīz 10,2 miljoni km², savukārt iedzīvotāju skaits pārsniedz 745 miljonus.
Lielāko daļu no Eiropas veido zemienes. Aptuveni trīs piektdaļas no kopējās platības ir zemāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet tikai aptuveni 1/15 daļa no Eiropas atrodas augstāk par 1 km virs jūras līmeņa. Augstākās kalnu sistēmas šķērso Eiropu tās dienvidu daļā. Tie ir Pireneji, Alpi, Apenīni, Karpati un Balkānu kalni. Ziemeļos ievērojamākā kalnu grēda ir Skandināvijas kalni. Lai gan Eiropā ir ļoti daudz upju, tajā ir maz lielo ezeru. Garākā Eiropas upe ir Volga, bet lielākais ezers — Lādogas ezers. Atsevišķas teritorijas ziemeļos un kalnu rajonos ir klātas ar ledājiem. Aptuveni viena trešdaļa no Eiropas teritorijas ir aramzeme, kur audzē galvenokārt labību, īpaši kviešus un miežus. Vēl viena trešdaļa ir klāta ar mežiem. Eiropa ir reģions ar mūsdienīgu, attīstītu tautsaimniecību, kas balstās uz komerciālo lauksaimniecību un rūpniecību. Tā ir arī viens no pasaules lielākajiem rūpnieciskajiem reģioniem, kur gada vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir starp augstākajiem pasaulē. Eiropas iedzīvotāji veido aptuveni vienu desmito daļu no visiem pasaules iedzīvotājiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem runā romāņu, ģermāņu un slāvu valodās. Eiropas iedzīvotāji galvenokārt ir kristieši.
Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas ilgst nepārtraukti jau vairākus gadu tūkstošus. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumu uzskata Seno Grieķiju un tai sekojošo Seno Romu. Pēc Romas impērijas sabrukuma sekoja pagrimuma periods, ko renesanses laikā dēvēja par "drūmajiem viduslaikiem", bet apgaismības laikmeta un mūsdienu vēsturnieki — vienkārši par viduslaikiem. 12.—13. gadsimtā no Itālijas Eiropā aizsākās renesanses periods, kas veicināja jaunu Eiropas atdzimšanu. 15. gadsimtā Portugāle aizsāka Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodu, drīz tai sekoja Spānija un pēc tam — Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Rezultātā Eiropas civilizācija 15.—18. gadsimtā kļuva par pirmo globālo civilizāciju, kas lielākā vai mazākā mērā pakļāva vai vismaz ietekmēja gandrīz visas pārējās pasaules kultūras.
Kļūda atsaucē: Grupai "lower-alpha" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="lower-alpha"/> iezīme
- ↑ tomēr pēc angļu tradīcijas Eiropu uzskata par kontinentu, piemēram, Encyclopædia Britannica dod šādu kontinenta definīciju un to uzskaitījumu: „continent, one of the larger continuous masses of land, namely, Asia, Africa, North America, South America, Antarctica, Europe, and Australia, listed in order of size“. Chicago: Encyclopædia Britannica, Inc., 2006