Back Ефиопиа AB Ethiopia ACE Эфиопие ADY Ethiopië AF Äthiopien ALS ኢትዮጵያ AM Ethiopia AMI Etiopia AN Sigelhearwenaland ANG Etiopia ANN
| Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Wodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Adisabeba 104 300) 9°1.8′N 38°44.4′E / 9.0300°N 38.7400°E | |||||
| Valsts valodas | Amharu valoda[1] | |||||
| Valdība | Federāla parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Sahlevorka Zevde | ||||
| - | Premjerministrs | Abijs Ahmeds | ||||
| Dibināta | ||||||
| - | Dʿmt | apmēram 980. gads p.m.ē. | ||||
| - | Aksumas valsts | apmēram 100. gads m.ē. | ||||
| - | Etiopijas impērija (Abesīnija) | 1137 | ||||
| - | Atjaunota suverinitāte | 1944 | ||||
| - | Pašreizējā konstitūcija | 1995. gada augusts | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 104 300 km² (27.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,7 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2012. gadā | 91 195 675[2] (13.) | ||||
| - | 2013. gada tautas skaitīšana | 93877025 | ||||
| - | Blīvums | 82,58/km² (123.) | ||||
| IKP (PPP) | 2012. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $103,1 miljardi [3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1200 [4] | ||||
| IKP (nominālais) | 2012[5]. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $40,5 miljardi[5] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $513[5] | ||||
| Džini koef. (1999–2000) | 30 | |||||
| TAI (2011) | 0,363 (174.) | |||||
| Valūta | Birs (ETB) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .et | |||||
| Tālsarunu kods | +251 | |||||
Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.
Tā ir 27. lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju ziemeļos, Džibutiju ziemeļaustrumos, Somāliju austrumos un dienvidaustrumos, Keniju dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu rietumos.
Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē (aptuveni 60% iedzīvotāju ir kristieši). Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.[6] Tā bija viena no Nāciju Līgas loceklēm, pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. līdz 1941. gadam, bet netika kolonizēta.
Pēc Eritrejas neatkarības kara Eritreja 1993. gadā referendumā nobalsoja par atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras.
Etiopija darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātājvalstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle, BRICS locekle.
- ↑ «Article 5». Ethiopian Constitution. FDRE. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-29. Skatīts: 2013. gada 18. janvāris.
- ↑ «Ethiopia». The World Factbook. CIA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2013. gada 18. janvāris.
- ↑ «The World Factbook». CIA Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2013. gada 20. februāris.
- ↑ «CIA The World Factbook». CIA Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2013. gada 20. februāris.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Ethiopia records double-digit economic growth under GTP». Sudāna Tribune. 2013. gada 20. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. martā. Skatīts: 06 February 2013.
- ↑ [1][novecojusi saite]