Gotu valoda 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Skitija, Dākija, Panonija, Dalmācija, Itālija, Gallija, Ibērija, Krima | |
Pratēju skaits: | izzudusi no 10. gadsimta | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Austrumģermāņu Gotu valoda | |
Rakstība: | Gotu raksts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | — | |
ISO 639-2: | got | |
ISO 639-3: | got | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8. gadsimtam runāja gotu ciltis. Tā kā tajā ir saglabājušās daudzas senu ģermāņu valodu īpatnības, tad to izmanto kā avotu salīdzināmi vēsturiskajai ģermāņu valodu izpētei.[1]
Tiek pieskaitīta pie austrumģermāņu valodām. Gotu valodā ir atrodami rakstu pieminekļi jau no mūsu ēras 4. gadsimta.[2] Rakstībai tika lietots bīskapa Vulfilas izveidotais gotu raksts. Gotu valodā pastāvēja šķirti ostgotu un vestgotu dialekti, no kuriem ilgāk pastāvēja ostgotu. Savu nozīmi gotu valoda zaudēja 7.—8. gadsimtā.[1]