Kazaki (krievu: kазаки) jeb kozaki[1] (ukraiņu: козаки no tatāru: Qazaklar — 'brīvcilvēki') ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī Pievolgā, Ziemeļkazahijā un Sibīrijā. Kazakiem ir būtiska ietekme gan ukraiņu, gan krievu nāciju attīstībā.