Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos. Tā parasti ir kādas valodas vienkāršota forma, kas adaptējusi vairāku citu valodu vai dialektu iezīmes. Kā lingua franca dažādos vēstures posmos Eiropā kalpoja grieķu, latīņu, franču, angļu valoda. Citos reģionos kā vienkāršota starptautu valoda lietota arī ķīniešu (Tālajos Austrumos), sanskrits (Dienvidāzijā), arābu (Tuvajos Austrumos), svahili (Austrumāfrikā), spāņu un portugāļu (Latīņamerikā), krievu (bijušā Austrumu bloka valstīs) un daudzas citas valodas. Mūsdienās pasaules lingua franca ir angļu valoda.