Maskavija

Великое княжество Московское Maskavija Maskavas lielkņaziste Zelta Ordas vasaļvalsts (līdz 1480.) ← 1319 – 1547 → Karogs Sākotnējais Maskavijas lielkņazu (vēlāk - Maskavas) ģerbonis Maskavija ap 1500. gadu pēc Novgorodas zemju pakļaušanas Pārvaldes centrs Maskava Valoda(s) senkrievu Reliģija pareizticība, vecticība Valdība Militāra monarhija ar "Bajāru padomi" kā kārtu pārstāvniecību Valdnieki Jurijs I Daņilovičs, Ivans I Daņilovičs (Kaļita) Simeons Joanovičs Lepnais, Joans II Joanovičs Skaistais Dmitrijs I Ivanovičs (Donskojs), Vasilijs I Dmitrijevičs, Vasilijs II Vasiļjevičs (Tumšais), Ivans III, Vasilijs III Ivanovičs, Ivans IV Vēsturiskais laikmets Viduslaiki  - Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju par lielkņazu ar vietvalža tiesībām mongoļiem pakļautajās krievu zemēs  - Dibināta 1319  - Likvidēta 1547  - Ivans IV kronējās par "Visas Krievijas caru" Nauda Krievijas rublis, kapeika, denga

Maskavija^[1] jeb Maskavas Lielkņaziste (krievu: Московия, удельное Московское княжество, Великое княжество Московское, Московское царство) bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319. līdz 1547. gadam. Izveidojusies no nelielās Maskavas kņazistes pēc tam, kad 1319. gadā tās kņazu Zelta Ordas lielhans iecēla par lielkņazu un savu vietvaldi mongoļu iekarotajās Kijivas Krievzemes zemēs. Maskavijas teritorija ievērojami pieauga pēc tam, kad tās kņazi 1480. gadā atbrīvojās no Zelta Ordas hanu pakļautības un savai varai pakļāva kaimiņos esošās Novgorodas (1478), Tveras (1485), Pleskavas (1510), Smoļenskas (1512) un Rjazaņas (1521) kņazistes.

1. ↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture, 1500-1600. Stokholma: Daugava, 1964. — 27 lpp. u.t.t.