Retorika (grieķu: ῥητορικός, rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.[1][2] Retorika radās Senajā Grieķijā. Ievērojamākie antīkās pasaules retorikas teorētiķi bija Aristotelis, Cicerons un Kvintiliāns.[1] Retorika ir arī satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma.[2]