Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ, baltkrievu: старажытнаруская мова, krievu: древнеру́сский язы́к, ukraiņu: давньоруська мова) jeb senaustrumslāvu valoda (krievu: древневосточнославя́нский язы́к, ukraiņu: давньосхіднослов'янська мова) bija 7. gadsimtā no slāvu pirmvalodas atdalījusies valoda, ko līdz 15. gadsimtam Kijivas Krievzemē un turpmākajās valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu (iespējams, ka austrumslāviem pirmskristietības laikmetā bija pirmskirilicas rakstība, taču pierādījumi pašlaik netika atrasti, tomēr raksti glagolicā).
Līdztekus senaustrumslāvu valodai kā literārā valoda šajās zemēs lietota arī baznīcslāvu valoda, kuras rakstu paraugi ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.[1]