Simetrija

Simetrija (grieķu: συμμετρία, symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība,^[1] kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.^[2] Visbiežāk ar jēdzienu "simetrija" saprot aksiālo simetriju, kad figūra vai ķermenis attiecībā pret simetrijas asi veido spoguļattēlu. Izšķir vēl centrālo simetriju, kad ķermenis veido spoguļattēlu nevis pret taisni, bet gan pret punktu, un pārneses simetriju, kad, pārbīdot figūru vai ķermeni noteiktā virzienā, tas pilnībā sakrīt.

1. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota tezaurs nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
2. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ZTV nosauktā atsauce, taču tā netika definēta