| Sirds | |
|---|---|
 Cilvēka sirds | |
| Detaļas | |
| Sistēma | Asinsrites |
| Artērija | Aorta, [a] plaušu stumbrs un labā un kreisā plaušu artērija, [b] labā koronārā artērija, kreisā galvenā koronārā artērija [c] |
| Vēna | Augšējā dobā vēna, apakšējā dobā vēna, [d] labā un kreisā plaušu vēna, [e] lielā sirds vēna, vidējā sirds vēna, mazā sirds vēna, priekšējā sirds vēna [f] |
| Nervs | Akselerānais nervs [g], klejotājnervs [h] |
| Identifikatori | |
| Latīņu | cor |
| Grieķu | kardía (καρδία) |
| MeSH | D006321 |
| Anatomiskā terminoloģija | |
Sirds (latīņu: cor) ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā. Asinis apgādā organismu ar skābekli un barības vielām un arī aizvada liekās vielmaiņas vielas, kā piemēram, oglekļa dioksīdu uz plaušām. Cilvēkiem sirds ir aptuveni aizvērtas dūres lielumā un atrodas starp plaušām, krūšu kurvja vidusdaļā.
Cilvēkiem, citiem zīdītājiem un putniem sirds ir sadalīta 4 kamerās — augšējā daļā atrodas labais un kreisais priekškambaris, bet zem tiem — labais un kreisais kambaris.[1] Sirdij ir vārstuļi, kas nodrošina asins plūsmu vienā virzienā. Labo priekškambari un kambari angliski mēdz saukt par labo sirdi, bet kreiso priekškambari un kambari par kreiso sirdi,[2] bet latviskajā literatūrā parasti lieto jēdzienus 'labais sūknis' un 'kreisais sūknis'. Šie sūkņi ir saslēgti virknē, veidojot kopējo sirds sūkni.[3]
Sirds var būt taisnas caurules izskatā, piemēram, zirnekļiem un posmtārpiem, vai arī sarežģītākas uzbūves, piemēram, zivīm ir 2 kameras, bet rāpuļiem 3 kameras. Mugurkaulniekiem ir divi asinsrites loki, līdz ar to tiem ir vissarežģītākās uzbūves sirdis. Cilvēkiem sirds atrodas videnē un tā ir veidota no endokarda, miokarda un epikarda. Sirdi apņem maisveidīga struktūra perikards, kas sirdi fiksē.[4]
Sirds nodrošina asins plūsmu abos asinsrites lokos. Ar skābekli nabadzīgās asinis no sistēmiskā loka pa augšējo un apakšējo dobo vēnu caur labo priekškambari ieplūst labajā kambarī. No turienes asinis nonāk mazajā asinsrites lokā, kur plaušās notiek gāzu apmaiņa. Ar skābekli bagātās asinis pa plaušu vēnām atgriežas sirdī caur kreiso priekškambari un ieplūst kreisajā kambarī. Tad asinis caur aortālo vārstuli tiek sūknētas lielajā jeb sistēmiskajā lokā, kur tās apgādā visus orgānus ar skābekli un barības vielām. Abos lokos tiek izgrūsts vienāds asiņu daudzums. Vēnas nodrošina asins plūsmu uz sirdi, bet artērijas nes asinis prom no sirds. Normāli vēnās ir zemāks asinsspiediens nekā artērijās.
Sirdij saraujoties, asinis no tās izplūst — to sauc par sistoli. Muskuļiem atslābstot, sirds piepildās ar asinīm — to sauc par diastoli. Miera apstākļos sirds saraujas ap 72 reizēm minūtē, bet slodzes apstākļos sirdsdarbība paātrinās, lai nodrošinātu pietiekamu muskuļu un citu orgānu apgādi.[5] Fiziskas aktivitātes īslaicīgi paātrina sirdsdarbību, bet pēc ilgāka laika posma var to samazināt.
Sirds un asinsvadu slimības 2008. gadā bija vadošais nāves iemesls pasaulē, tās sastādīja 30% no visiem nāves gadījumiem. No šīm nāvēm trīs ceturtdaļas bija saistītas ar koronāro asinsvadu slimību un sirdstrieku. Pie galvenajiem riska faktoriem pieder smēķēšana, liekais svars, mazkustīgums, augsts holesterīna līmenis, augsts asinsspiediens un slikti kontrolēts cukura diabēts.[6]
Sirds slimības galvenokārt ārstē kardiologi, kaut gan to ārstēšanā var tikt iesaistītas arī daudzas citas medicīnas specialitātes.[7] Ir dažādas metodes, kā izmeklēt sirdi, piemēram, par sirds vārstuļu stāvokli var uzzināt pēc sirds toņiem, lietojot stetoskopu (auskultācija), par sirds elektriskajām norisēm ar elektrokardiogrāfiju, bet sirds strukturālo stāvokli var izmeklēt ar ehokardiogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Grieķiski sirds ir cardia, no šī vārda arī atvasināti dažādi ar sirdi saistīti termini, piemēram, kardioloģija.
Kļūda atsaucē: Grupai "lower-alpha" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="lower-alpha"/> iezīme
- ↑ Cecie Starr; Christine Evers; Lisa Starr (2 January 2009). Biology: Today and Tomorrow With Physiology. Cengage Learning. pp. 422—. ISBN 978-0-495-56157-6.
- ↑ Phibbs, Brendan (2007). The human heart: a basic guide to heart disease(2nd ed.). Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins. p. 1.ISBN 9780781767774.
- ↑ Līga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Medicīnas apgāds, 2014, 194. lpp. ISBN 978-9984-813-68-4
- ↑ Betts, J. Gordon (2013). Anatomy & physiology[novecojusi saite][1][novecojusi saite] pp. 787—846. ISBN 1938168135.
- ↑ Hall, John (2011). Guyton and Hall textbook of medical physiology (12th ed. ed.). Philadelphia, Pa.: Saunders/Elsevier. p. 157. ISBN 978-1-4160-4574-8.
- ↑ Graham, I; Atar, D; Borch-Johnsen, K; Boysen, G; Burell, G; Cifkova, R; Dallongeville, J; De Backer, G; Ebrahim, S; Gjelsvik, B; Herrmann-Lingen, C; Hoes, A; Humphries, S; Knapton, M; Perk, J; Priori, SG; Pyorala, K; Reiner, Z; Ruilope, L; Sans-Menendez, S; Scholte op Reimer, W; Weissberg, P; Wood, D; Yarnell, J; Zamorano, JL; Walma, E; Fitzgerald, T; Cooney, MT; Dudina, A; European Society of Cardiology (ESC) Committee for Practice Guidelines, (CPG) (Oct 2007). "European guidelines on cardiovascular disease prevention in clinical practice: executive summary: Fourth Joint Task Force of the European Society of Cardiology and Other Societies on Cardiovascular Disease Prevention in Clinical Practice (Constituted by representatives of nine societies and by invited experts).". European heart journal 28 (19): 2375—414. doi:10.1093/eurheartj/ehm316. PMID 17726041.
- ↑ Longo, Dan; Fauci, Anthony; Kasper, Dennis; Hauser, Stephen; Jameson, J.; Loscalzo, Joseph (August 11, 2011). Harrison's Principles of Internal Medicine (18 ed.). McGraw-Hill Professional. p. 1811. ISBN 9780071748896.