Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru. Izplatītākais stikla veids ir silikātstikls, kas satur silīcija dioksīdu. Par stiklu dēvē arī citas vielas, kas straujas atdzišanas dēļ nav atguvušas savu kristālisko struktūru, piemēram, amorfus metālus. Tas var būt arī no organiska materiāla, piemēram, dabīgais dzintars, vai plastmasas, piemēram, akrilstikls.
Stikls parasti ir caurspīdīgs, izturīgs, maz dilstošs, ķīmiski inerts un bioloģiski neitrāls materiāls, ko var izveidot ar ļoti gludu un vienmērīgu virsmu. Tomēr tas ir trausls un viegli plīst asās šķembās.
Tā kā stiklam ir plašs pielietojuma klāsts, tad pastāv arī dažāda stikla ražošanas tehnika. Lielākoties stikls tiek ražots vielu kausējot un tad strauji atdzesējot, bet to var iegūt arī triecienviļņa rezultātā vai ar sola-gela metodi.mani sauc kristine