Tjurki

Tjurki

Visi iedzīvotāji
apmēram 150-200 miljoni[1][2]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Turcija	55 000 000[3]
Uzbekistāna	26 000 000[4]
Irāna	14 000 000-15 000 000[5]
Krievija	12 009 969
Kazahstāna	12 000 000[6]
Ķīna	11 647 000[7]
Azerbaidžāna	9 047 000[8]
Eiropas Savienība	5 876 318
Turkmenistāna	4 500 000[9]
Kirgizstāna	4 500 000[10]
Afganistāna	3 500 000[11]
Irāka	1 500 000[12]
Tadžikistāna	1 200 000[13]
ASV	1 000 000+[14]
Pakistāna	500 000[15]
ZKTR	298 862[16]
Austrālija	293 500
Gruzija	284 761[17]
Ukraina	275 300[18]
Saūda Arābija	224 460
Sīrija	100 000-200 000[19]
Moldova	158 300[20]
Mongolija	106 955[21]
Ziemeļmaķedonija	77 959[22]
Valodas
Tjurku valodas
Reliģijas
Ateisms, agnosticisms, budisms,[23] kristietība,[24] islāms, jūdaisms, šamanisms un tengriisms

Tjurki (turku: türk) ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c. tautas,^[25] kas runā tjurku valodās. Tjurku tautas dzīvo Āzijas centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī Eiropā.

1. ↑ Brigitte Moser, Michael Wilhelm Weithmann, Landeskunde Türkei: Geschichte, Gesellschaft und Kultur, Buske Publishing, 2008, p.173
2. ↑ Deutsches Orient-Institut, Orient, Vol. 41, Alfred Röper Publushing, 2000, p.611
3. ↑ «Turkey». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. februāris.
4. ↑ «Uzbekistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
5. ↑ «Iran». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
6. ↑ «Kazakhstan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
7. ↑ «China». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
8. ↑ «Azerbaijan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
9. ↑ «Turkmenistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.^{[novecojusi saite]}
10. ↑ «Kyrgyzstan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. novembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
11. ↑ «Afganistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
12. ↑ «Iraq». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
13. ↑ «Tajikistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. septembrī. Skatīts: 2014. gada 24. maijā.
15. ↑ «Pakistan». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
16. ↑ «Census.XLS» (PDF). Skatīts: 2014-02-14.
17. ↑ «Georgia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
18. ↑ «Results / General results of the census / National composition of population». All-Ukrainian Census, 2001. 2001. gada 5. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-10-31. Skatīts: 2007-08-05.
19. ↑ «Syria». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
20. ↑ «Moldova». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
21. ↑ «Mongolia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
22. ↑ «Macedonia». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
23. ↑ Budisti ir Sibīrijas gagausi un Ķīnas Gansu provinces dzeltenie uiguri.
24. ↑ Kristieši ir Donavas deltas gagausi, Volgas baseina čuvaši un jakuti, kā arī mazākas tjurku grupas Sibīrijā.
25. ↑ Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 601. lpp.