Glagolica | ||
---|---|---|
Tips | alfabēts | |
Valodas | baznīcslāvu valoda, bulgāru valoda, horvātu valoda | |
Laika periods | 9.—18. gadsimts | |
Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
Izcelsmes rakstība |
Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu raksts → Grieķu alfabēts → Glagolica | |
Unicode rangs | Glagolitic | |
ISO 15924 | Glag (225) | |
«Apaļā» un «stūrainā» glagolica | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Glagolica (Ⰳⰾⰰⰳⱁⰾⰹⱌⰰ) ir senākais zināmais slāvu alfabēts, kuru, kā pieņemts uzskatīt, ap 860. gadu izveidojuši brāļi svētais Kirils un svētais Metodijs. Pamazām glagolicu nomainīja kirilica, taču visilgāk tā saglabājās Horvātijas Romas katoļu lietojumā, kuri atsevišķos reģionos glagolicā rakstītas grāmatas izmantoja līdz pat 20. gadsimta sākumam.[1]